Kā bērni jūtas Grašos? Par ko viņi sapņo kļūt? Par ko viņi ir pateicīgi?
Lūk, kādas sirsnīgas un patiesas atbildes saņēmām no bērniem:
“Maksims – 14 gadi
Grašos jūtos ļoti labi, neko sliktu nevaru pateikt. Kad izaugšu liels, vēlos kļūt par elektriķi, bet gribētu arī strādāt par IT speciālistu.
Paldies gribētu pateikt, ka nedzīvoju uz ielas, ka ir dota iespēja būt šādā bērnunamā.
Vjačeslava – 12 gadi
Grašos jūtos ļoti labi. Kad izaugšu liela vēlos kļūt par zoodārza darbinieci.
Pateicos Dievam par to, ka ir mājās un nedzīvoju uz ielas. Pateicos par pajumti un ēdienu, kas ir dots.
Aleksejs – 14 gadi
Grašos jūtas labi, nav nekādu problēmu. Ir ar ko sadzīvot, brauc ļoti bieži dažādi ciemiņi, notiek daudz nodarbību, atļauj ciemoties pie vecākiem. Viss ir ļoti labi. Vēlētos kļūt par metinātāju kā tētis, jo tētis ir to jau pamācījis.
Dievam pateiktu paldies par doto dzīvi, kuru pats var nodzīvot, par iespēju būt veiksmīgam.
Viktorija – 9 gadi
Grašos jūtos labi. Kad izaugšu, vēlos kļūt par skolotāju.
Paldies gribētu pateikt, ka dzīvoju Grašu bērnunamā, jo šeit ir ģimene un ome bieži var ciemoties.
Valērija 10 gadi
Grašos jūtos labi. Vēlētos kļūt par nagu meistari vai audzinātāju kādā bērnunamā.
Paldies gribētu pateikt par mājām, kas ir dotas, par to, ka ir ko ēst.
Regnārs – 15 gadi
Grašos jūtos labi, nav pārāk slikti vai baigi labi. Es gribētu kļūt par inženieri.
Dievam varu pateikt paldies par to, ka man ir lieliska mamma un brālis un ka viņi mani atbalsta.
Dāvids – 10 gadi
Es Grašos jūtos labi. Kad izaugšu liels, vēlētos kļūt par celtnieku.
Dievam gribu pateikt paldies par to, ka esmu piedzimis un varu visu piedzīvot, kas notiek tagad.
Bertrāns 13 gadi
Es jūtos labi Grašos. Man viss patīk. Es gribētu kļūt par biznesmeni.
Es Dievam varētu pateikties par dzīvi.”